institutions.fairstartedu.us

Miljoniem gadu zīdītāji ir attīstījuši fizisku kontaktu starp māti un bērnu. Jūs varat novērot kā suņi, kaķi, govis vai jebkurš cits zīdītājs bieži laiza savus mazuļus pēc to piedzimšanas un sniedz tiem ciešu fizisku kontaktu, guļot tiem blakus. Tas nenotiek tikai tāpēc, lai bērns būtu mierīgs; laizīšana “aktivizē” jaundzimušā smadzenes un rada tajās aktivitāti. Tāpat fizisks kontakts ir arī nozīmīgs piesaistes un emocionālās saiknes sākums un starp mazuli un māti. Ja jaundzimušais netiks laizīts, visticamāk, tas pēc kāda laika nomirs vājas smadzeņu aktivitātes rezultātā.”Depresija” patiesībā nozīmē “zema aktivitāte”, tāpēc bērna depresija rodas no fiziskas stimulēšanas trūkuma, veidojot zemu smadzeņu aktivitātes līmeni. Institucionalizēti un pamesti bērni, kuri zaudējuši savu pirmo aprūpētāju vai nokļuvuši institūcijā, jo īpaši ir pakļauti stimulācijas trūkumam. Daudzi disfunkcionāli vecāki fiziski nespēj stimulēt savu bērnu, un daudzi bērni netiek pietiekami stimulēti pirms viņi nokļūst institūcijā vai audžuģimenē.Zīdītāji piedzimst ar nestabilām un nenobriedušām smadzenēm. Dzīves sākumā smadzeņu aktivitāte var paaugstināties un nostiprināties, ja bērns tiek bieži stimulēts ar fizisku kontaktu.

Pieskāriens (ādas kontakts) pēc dzimšanas ir ļoti svarīgs piesaistes sistēmas aktivizēšanai.
Problēmas agrīnajā piesaistē novērojamas, ja jaundzimušā bērna māti kavē pieskarties vai paņemt uz rokām jaundzimušo, kad vien viņai rodas sajūta, ka tas jādara.
 

Piemēram, pētījumi slimnīcas dzemdību nodaļas praksē:
ja jaundzimušais tiek atņemt no mātes, balstoties uz stingru dienas grafiku, māte daudz biežāk jutīs vainas apziņu, būs daudz nedrošāka izprotot un interpretējot, kā bērns jūtas un kādas ir viņa vajadzības, kā arī būs nedrošāka lēmumu pieņemšanā par bērna aprūpi.
Ja fiziskās šķiršanās periodi ir ļoti ilgi, māte var zaudēt piesaistes sajūtu bērnam un uztvert to kā svešinieku. Emocionālās saiknes sajūta ir atkarīga no neierobežota fiziska kontakta iespējas starp māti un bērnu ilgā laika periodā pēc dzimšanas.
 

Problēma priekšlaicīgu dzemdību un sarežģījumiem dzemdību laikā ir ne tikai bērna fiziskajā stāvoklī, bet arī tajā, ka vārgi bērni bieži tiks šķirti no mātes medicīnisku iemeslu dēļ (piemēram, inkubators), un tas var radīt negatīvu ietekmi gan uz bērna smadzeņu aktivitāti, gan uz mātes piesaistes sajūtu bērnam. Daudzās dzemdību nodaļās slimnīcās šādās situācijā mātes vairs netiek izolētas no jaundzimušā bērna.
 

Daudzus video piemērus par bērnu masāžas tehnikām jūs varat atrast youtube.com

MŪSU INSTRUMENTI BĒRNA STIMULĒŠANAI PAT LAIKĀ, KAMĒR MĀTE STRĀDĀ – “PAPLAŠINĀTĀS KRŪTIS”

Kad cilvēku ciltis sāka klejot, bija jāatrod veids kā stimulēt un barot bērnus.
Sievietēm ir tikai divas krūtis, un cilvēki bērnus nēsā uz rokām. Tas, iespējams, ir iemesls, kāpēc cilvēki bija spējīgi izplatīties pa visu planētu: pat māte ar jaundzimušu bērnu var veikt garas distances, un tāpēc cilvēku grupas bija spējīgas pārvietoties no vienas nometnes uz nākamo. Cilvēkbērni piedzimst ar lielu galvu, tāpēc līdzīgi kā ķenguriem cilvēkam jādzemdē krietni pirms bērna smadzenes ir spējīgas patstāvīgi funkcionēt.
 

Var teikt, ka pirmos deviņus mēnešus pēc dzemdībām mēs runājam par “grūtniecības pabeigšanu ārpus dzemdes” – tikai 9-12 mēnešus pēc dzimšanas bērnam izveidojas stabila smadzeņu aktivitāte.
 

10 minūtes:

Lūdzu, apskatiet fotogrāfijas un uzņemtos video materiālus un diskutējiet:

• Kā jūsu vecāki un vecvecāki stimulēja bērnus? Vai viņi to nēsāja piestiprinātus pie ķermeņa?
• Vai viņi izmantoja kādus no iepriekšminētajiem instrumentiem – šūpulis, šūpuļtīkls utt.?
• Ja jums ir vai ir bijuši mazi bērni, vai jūs izmantojāt kādu no šiem instrumentiem?
• Atsauciet atmiņā bērnus jūsu profesionālajā aprūpē, kuri ir jaunāki par 12 mēnešiem:
  • Vai bieži nēsājat tos piestiprinātus pie ķermeņa?
  • Kur viņi guļ?
  • Cik daudz nomoda laikā bērni pavada gultā vai kaut kur citus, kas nešūpojas vai nekustas? (piemēram, gultā, sētiņā vai bērnu ratiņos, kas nekustas)