Tēmas ievads B: Plāna veidošana stimulējošai videi maziem bērniem pēc droša pamata modeļa

“Man bija bērns, kurš vienmēr šūpoja galvu un laizīja plaukstas virspusi. Mans minējums bija, ka viņam ir garīga rakstura traucējumi. Tā kā es agrāk biju redzējusi šādus bērnus, kontaktā ar bērnu daudz biežāk sāku izmantot tehniku, ko iemācījos šajā nodarbībā. Tagad šis bērns sēž un vairs nelaiza plaukstas pamatni un nešūpojas. Bet reizēm viņš kož savos pirkstos. Tomēr arī šo problēmu esmu novērsusi.”
Kāda darbinieka stāstītais

 
 

Institūcijās daži aprūpētāji ir atbildīgi par daudziem bērniem.

Tas rada divus ļoti būtiskus jautājumus:
 

  1. Kā mēs varam radīt vispārīgi stimulējošu vidi īpaši dienas laikā?
  2. Kā mēs varam izmantot “mātes instrumentus”, lai stimulētus bērnus, ja mums nav laika katram no bērniem nodrošināt fizisku kontaktu tādā mērā kā to darītu māte?

 
Nodarbības otrajā daļā jūs uzzināsiet vairākus ieteikumus praksei un ieteikumus, kā tos pielāgot savam darba plānam.
 
Iespējams, jums būs nepieciešams atkārtot šo nodarbības daļu vairākkārt, līdz būsiet ieviesuši dažus no ieteikumiem praksē. Kad veidosiet šīs izmaiņas, ikdienas rutīna var šķist nedaudz haotiska un sarežģīta, lai to strukturētu, bet nebaidieties, tieši tā notiek ikvienā ģimenē, kurā ir mazi bērni.
 

IETEIKUMI KĀ UZLABOT STIMULĒJOŠU VIDI

  • “Ģimenes grupa”:
    Veidojiet dienas aktivitātes grafiku tā, lai bērni dienas laikā gultās atrodas tikai gulēšanas laikā. Atlikušo nomoda laiku uz zemes ir novietots matracis vai paklājs, un aprūpētāji sēžot uz zemiem krēsliem vai uz zemes, tur rokā zīdaiņus, savukārt, tie bērni, kuri jau rāpo, var brīvi rāpot apkārt “ģimenes grupai”. Tā mazas sieviešu grupas ir rūpējušās par maziem bērniem tūkstošiem gadu.

 
Pajautājiet sev:
ja mēs būtu 3-4 sieviešu grupa ar vairākiem bērniem mūsu privātajā dzīvē, kā mēs plānotu dienu, kā izskatītos un kā būtu izdekorēta istaba, kurā mēs pavadītu laiku? Institūcijā bērnu istabām jāizskatās kā “mājās”, nevis kā “institūcijā”.
 

    • Kā mēs varam radīt tādu rutīnu, kurā mēs bieži apskaujam bērnus, draudzīgi uzsitam viņiem uz pleca, šūpojam viņus, sadodamies rokās, kad dodamies pastaigās, un vispārīgi nodrošinām fizisku tuvību?

 

Kā lai mēs padarām par ikdienas praksi bieži nēsāt bērnu apkārt, vai sēžam tos turot klēpī? Kādi instrumenti var mums to padarīt vienkāršāku, piemēram, slings, ko var piestiprināt pie aprūpētāja ķermeņa?
 

Izveidojiet plānu, lai uzlabotu gultiņas, vai aizvietojiet tās ar šūpulīšiem vai šūpuļtīkliem.
 

  • Gultu var uzlabot ar vairākiem paņēmieniem: izmantojot flaneļa vai frotē audumu palagu vietā, kas uzlabo ādas stimulēšanu (pārliecinieties, ka gulta nekļūst pārāk silta). Jūs varat uzšūt un novietot šūpuļtīklu, nostiprinot to starp gultas redelēm tā, lai tas karājas virs gultas matrača, bet var brīvi šūpoties. Vai arī jūs varat pavisam atteikties no gultām un izvietot šūpuļtīklus virs matračiem, kas novietoti uz zemes. Gultas var arī pārveidot tā, lai bērns var redzēt, kas notiek apkārt, kad viņš ir nomodā. Bērniem, kuri jau rāpo, šūpuļtīklus vai šūpoles var novietot istabā vai dārzā virs matračiem, un plānot ikdienas aktivitātes, kuru laikā ar stimulēšanas palīdzību bērni trenē līdzsvaru. Kad to plānojat, atcerieties, ka šos instrumentus nevajadzētu izvietot īpašās istabās. Ja jūs tā darīsiet, bērni tos neizmantos bieži. Tie jāizvieto pēc iespējas tuvāk vietai, kur uzturas aprūpētāji. Kā mēs varam izveidot vai dabūt lietas rotaļu laukumam, kā piemēram, šūpoles, karuseļus un citas līdzsvaru stimulējošas ierīces?

 

  • Kā mēs varam piekārt interesantus objektus virs gultām (piemēram, kustīgus), vai atrast priekšmetus, uz ko bērni var skatīties, kamēr viņi ir nomodā atrodoties gultā?

 

  • Kā mēs varam nokrāsot sienas košās un atšķirīgās krāsās un piekārt objektus un bildes?

 

  • Kā mēs varam izmantot dziesmas un mūziku, ko veidojam paši? Dziedāt bērniem un dziedāt ar bērniem ir ļoti būtiski viņu valodas attīstībai. Šūpuļdziesmām ir ļoti mierinošs efekts uz bērna smadzenēm. Gandrīz jebkas var tikts izmantots, lai veidotu ritmu, kā piemēram, karotes, spaiņi utt.

 

 

Atcerieties: par radio un TV:
Kopumā skaņas no radio un TV maziem bērniem ir mulsinošas: lai mācītos valodu, bērnam ir jāmācās savienot skaņu un kustību ar personu, kura runā.
Radio un TV mulsina bērnus, jo skaņas nav saistītas ar to, ko aprūpētājs dara ar bērnu. Troksnis arī traucēs bērnam dzirdēt un redzēt, ko aprūpētājs saka. Radio un TV var izmantot tikai ar bērniem, kuri jau sākuši rāpot un tikai īsus periodus. Ja bērns kaut ko redz, jums jārunā ar viņu stāstot, kas ir tas, ko viņš redz.
 
 

“Ir mainījušies daudzi ieradumi. Mēs negribējām, lai zīdaiņi pierod pie apskāvieniem. Tāpēc, ka 3-4 bērni sāk raudāt vienlaicīgi, un tas aprūpētāju var padarīt traku. Pirmkārt, nekustīgās gultas tika nomainītas pret gultām, kuras šūpojas. Mēs sākām mainīt autiņus citā vietā ārpus gultām. Pateicoties tam, mums bija iespēja stimulēt bērnu pakausi. Manu bērnu gulēšanas periodi kļuva regulāri.”
Kāda darbinieka stāstītais

 





Diskusija un refleksija

Lūdzu, diskutējiet grupā 20 minūtes:
 

  • Kas būs grūtākais mūsu vides mainīšanā, ceļā uz daudz neformālāku “kā mājās” vai “ģimeniskāku” darba stilu? Vai kāds pret to iebildīs (vadītājs, apmeklētāji, citi)? Kā mēs viņus varam informēt, lai pārliecinātu, ka tā ir pareizā pieeja bērnu aprūpes praksē?
  • Vai tas būs grūti mums, darbinieku grupai? Kāpēc? Ko mēs varam darīt, lai atbalstītu viens otru šādas prakses attīstībā?
  • Ja mēs atskatāmies uz ieteikumiem, kurus no tiem mēs jau pielietojam?
  • No tiem, kurus nepielietojam, kurus būtu viegli uzsākt īstenot?
  • Kādas ir praktiskās problēmas, lai to uzsāktu?
  • Kā mēs tās varam risināt?
  • Kā mēs kontrolēsim pārmaiņu tempu, lai bērni var pierast pie jaunās vides un stimulēšanas prakses.

 
 

Pages: 1 2 3 4 5