Atvēliet 15 minūtes (vai arī tik, cik nepieciešams), lai apkopotu to, ko esat darījuši starp iepriekšējo un šo nodarbību:

  • Vai mums izdevās paveikt to, kas bija plānots – atskatīties uz iepriekšējām nodarbībām, lai redzētu, ko līdz šim esam sasnieguši? Kā arī to kā mēs tiekam galā ar lomām, uzdevumiem un sadarbību apmācību procesa laikā?
  • Ko paveikt bija viegli un ko sarežģīti?
  • Ko mēs esam iemācījušies no tā, ko darījām?
  • Kāda bija jūsu sadarbība ar kolēģiem un kā mēs uzņēmāmies atbildību?
  • Ko mēs varam darīt labāk nākamajā reizē starp nodarbībām?

“Institūcijā tika veikta virkne pārmaiņu. Lai radītu ģimenei līdzīgu vidi, mēs pārtraucām nesāt uniformas, bet sākām ģērbties ikdienišķi. Bērnu istabas jau bija iekārtotas mājīgi, bet tik un tā tika veikti vēl daži uzlabojumi. Piemēram, mēs atradām aitas vilnas paladziņu, ko izmantojām mainot bērniem autiņus. Mēs izveidojām pērnu parku konkrētās stundās. Izvietojām uz grīdas segas, nosēdinājām uz tām bērnus, lai viņi viens otru redz. Lielākie bērni bija kopā ar mazākiem bērniem, un devām pienākumus vecākiem bērniem. Tas stiprināja mūsu attiecības.”

Kāda darbinieka stāstītais
Droša pamata modelis
Ģimenei līdzīgu grupu un ilglaicīgu sociālo attiecību attīstīšana
Kompetences, kas tiek praktizētas
  • Izprast divas pamata vajadzības bērnu veselīgai attīstībai
  • Diskutēt un plānot, ko jūs varat darīt, lai nodrošinātu šīs vajadzības jūsu institūcijā
Nodarbības tēma
Šajā nodarbībā mēs veidosim izpratni par divām bērna pamatvajadzībām: personīgas ilgtermiņa attiecības ar dažiem pastāvīgiem aprūpētājiem un piederības sajūtu vienaudžu un aprūpētāju grupai. Diskutēsim un mēģināsim pārskatīt jūsu darba grafikus, lai rastu labāko iespējamo balansu starp darbinieku un vadītāja (atkarībā no vietējās likumdošanas un noteikumiem par darba stundām) un bērnu vajadzības pēc vieniem un tiem pašiem aprūpētājiem diena laikā gadu garumā. Institūcijas vadītājs un persona, kas atbildīga par darba grafikiem arī piedalās šajā nodarbībā.
 
Nodarbības mērķis
Ikvienam cilvēkam un īpaši bērniem, kuri atrodas ārpusģimenes aprūpē ir divas sociālās pamatvajadzības, lai veidotu veselīgu piesaisti un kļūtu par aktīviem sabiedrības locekļiem: 8 Vajadzība pēc stabilām attiecībām ar dažiem konkrētiem pieaugušiem aprūpētājiem.
Īpaši tas ir nozīmīgi, lai veidotos droša piesaiste bērniem, jaunākiem par 3 gadu vecumu. 8 Vajadzība pēc piederības kādai konkrētai vienaudžu un aprūpētāju grupai.
Bērniem, kuri vecāki par 2 gadiem, attiecības grupā kļūst tikpat nozīmīgas kā vajadzība pēc stabilām attiecībām ar konkrētu aprūpētāju. Šīs divas funkcijas mēs varam saukt par bērna sociālo attiecību nepārtrauktību. Mērķis ir diskutēt un (kādā brīdī nākotnē) pieņemt lēmumu, kā jūs varat rast labāko iespējamo darba plānu un grafiku, lai nodrošinātu aprūpētāju un grupu ilglaicīgumu, organizējot ikdienas darbu un maiņas. Tā, lai konkrētām bērnu grupām ilgstoši dienas laikā būtu konkrēti aprūpētāji.
 

“Mēs devām priekšroku katru reizi teikt bērniem, ka cits aprūpētājs liks bērnu gulēt, vai no rīta modinās. Es aizeju sakot: „Man ir jāiet mājās nedaudz atpūsties, lai varētu ar tevi pavadīt labi laiku. Man tevis ļoti pietrūks līdz rītdienai, bet es zinu, ka arī otram aprūpētājam tu ļoti pietrūki un viņa ar nepacietību gaida, kad tevi atkal redzēs.” Šādi mēs tikām galā ar šo problēmu.”
Kāda darbinieka stāstītais

 
 

Pages: 1 2 3 4