Drošs pamats un pētīšana: spēlēšanās un sociālais kontakts ar citiem

Ja bērns iemācās šķiršanos bez pārāk lielām bailēm, jūs esat viņam devis drošu pamatu. Bērnam ar drošu pamatu nav jānopūla sevi ar bailēm par šķiršanos, raudot vai pieķeroties, jo viņš jūtas drošībā. Tātad, strādājot ar bērniem, jums vienmēr jāsāk ar klātesamību un izvairīšanos pārāk daudz pārvietoties. Ja jūs paliksiet, kur esat, bērna tuvumā, bērns būs mierīgs un nebaidīsies, kad jūs dosieties prom.
 

Tikai tad, kad jūs sniedzat bērnam drošu pamatu, cita uzvedības sistēma var sākt darboties: pētīšanas sistēma. Jūs “izslēdzat” piesaistes sistēmu, esot mierīgs un klātesošs, un automātiski “ieslēdzat” pētīšanas sistēmu.
 

Drošībā esošs bērns ar aprūpētāju, kura paliek tur, kur viņa ir, sāk attālināties no viņas, spēlējas ar rotaļlietām, mācās, izzina pasauli, ir ziņkārīgs, veido kontaktu ar citiem bērniem un veido mazus eksperimentus.
 

To sauc par pētīšanas uzvedību, un tā ir ļoti nozīmīga bērna attīstībā. Veseli bērni pieķeras saviem aprūpētājiem tikai īsu brīdi, līdz viņi jūtas drošībā. Pēc tam viņi sāk spēlēties, pētīt utt. Tas ir vienīgais veids, kā viņi var mācīties par pasauli un kļūt motivēti vēlāk dzīvē mācīt un mācīties. Tātad drošībā esoši bērni iemācās daudz vairāk nekā nedroši bērni, kuri velta savu enerģiju, mēģinot izvairīties no šķiršanās.
 

Piemēram, jūs ievedat bērnu jaunā grupā, kurā ir citi bērni. Vispirms bērns pieķersies pie jūsu kājas un raudās (piesaistes uzvedība), bet, ja jūs paliksiet tajā pat vietā un būsiet mierīgs, bērns aizrāpos prom no jums, spēlēsies ar rotaļlietām un veidos kontaktu ar citiem bērniem (pētīšanas uzvedība). Ja jūs piecelsieties un dosieties prom, bērns pārstās pētīt un nāks pie jums atpakaļ, pieķersies jums atkal, lai aizkavētu jūs no došanās prom (piesaistes uzvedība).
 


JAUTĀJUMI GRUPAS DISKUSIJAI


20 minūtes
 

  • Vai varat atcerēties situāciju, kad bērns jums pieķeras un raud, kad dodaties prom?
  • Kā jūs praktizējat šķiršanos – atstājat bērnu vai pievēršaties citam bērnam?
  • Kā jūs paliekat pie bērna un sniedzat viņam “drošu pamatu” savā darbā?
  • Kad jūs novērojat, ka bērns jūtas drošībā un aizrāpo prom no jums, un sāk spēlēties ar citiem bērniem vai rotaļlietām?
  • Kā jūs varat praktizēt spēlēt “paslēpes” savā ikdienas darbā?
  • Vai ir bērni, kuri nepēta un nespēlējas, bet ir pieķērušies jums visu laiku? Kā jūs varat palīdzēt viņam justies drošībā?

 


JAUTĀJUMI GRUPAS DISKUSIJAI


20 minūtes

  • Kas ir tas, ko dienas aprūpes mamma dara, lai radītu bērniem drošības sajūtu?
  • Kāpēc šāda rīcība (palikšanas uz grīdas, sēdēšana mierīgi lielāko daļu laika) rada bērniem vēlmi pētīt un mēģināt dabūt bumbu?
  • Kā mēs rīkojamies, ja bērns raud, kad dodamies prom?
  • Vai mēs kļūstam aizkaitināti vai esam mierīgi?
  • Vai bērni ir gultiņās, kamēr darbinieki ir citā istabā, vai arī mēs paliekam tajā pašā istabā, kad bērni ir nomodā?
  • Kamēr bērni ir nomodā, vai lielāko daļu laika viņi mūs redz?
  • Cik bieži mēs mainām aprūpētājus dienas laikā?
  • Kas ir grūtākais, mēģinot palikt pie bērniem lielāko daļa laika?
  • Kas ir grūtākais, lai nodrošinātu bērniem to pašu aprūpētāju dienas laikā?

PĀRBAUDES PUNKTI IZPRATNEI


  • Kā jūs varat veidot piesaistes uzvedību?
  • Ko aprūpētājs var darīt, lai nodrošinātu bērnam drošu pamatu?
  • Kā jūs mācat bērniem šķiršanos, kuru nepavada lielas bailes?
  • Kā jūs varat atpazīt pētīšanas uzvedību?
  • Kāpēc pētīšanas uzvedība ir nozīmīga bērna attīstībai?

 


IEROSINĀJUMI AKTIVITĀTĒM


  • Apskatiet video materiālu “Drošs Pamats” dienas aprūpes mamma. Pavērojiet kā viņa paliek vienā un tajā paša vietā uz grīdas, tādējādi radot drošu pamatu. Bērni sāk pētīt, jo viņa nekustas pārāk daudz. Diskutējiet, kā jūs varat veidot drošu pamatu jūsu aktivitātēs ar bērniem.
  • Diskutējiet grupā par jūsu ikdienas darba praksi. Pēc tam kad esat izpratuši, cik nozīmīga ir piesaiste un pētīšana, vai ir kādi uzlabojumi ko vēlaties ieviest savā ikdienas praksē ar bērniem?
  • Ja tā, vai varat izveidot plānu – ko mēs darīsim savādāk, kad mēs sāksim, kā mēs varam zināt, ka esam sasnieguši vēlamos rezultātus? Vai mēs varam izmantot foto/video kameru, fiksējot “pirms” un “pēc” pārmaiņu veikšanas? Kurš būs atbildīgs darbam ar pārmaiņām?