Tēma A:
Bērnu ar invaliditāti pamatvajadzības: iekļaušana un cieņa – fokuss uz personu, nevis invaliditāti

Kā minēts iepriekšējās nodarbībās, visiem bērniem ir divas vissvarīgākās vajadzības, kas jārealizē: augot, pieķerties dažiem aprūpētājiem un apzināties, ka viņi ir kādas grupas cienīti dalībnieki.
 

Profesionāliem aprūpētājiem šiem apgalvojumiem ir nozīmīgi profesionālajai attieksmei un darbavietas vērtībām:
 

  • Vienmēr izrādiet bērniem, ka viņi tiek cienīti kā personas, un invaliditāte nav tik nozīmīga kā persona.
  • Vienmēr izrādiet bērnam, ka viņš ir daļa no grupas, un centieties viņu iesaistīt pēc iespējas vairāk parastās ikdienišķās aktivitātēs, bērna iespēju robežās. Ja sēžat pie vakariņu galda, nav svarīgi, ka daži bērni sēž riteņkrēslos. Ja viņi maltītes ietur savās istabās vai kādā citā speciālā vietā, tam būs smagas sekas bērnu pašapziņai.
  • Esiet atvērti un informējiet citus (citus bērnus, vecākus, radiniekus, kaimiņus u.c.) par bērna invaliditāti jau no paša sākuma. Vienmēr demonstrējiet, ka jūs fokusējaties uz personu un viņa vai viņas pozitīvajām kvalitātēm. Nesakiet: “Šim zēnam ir autisms” – tā vietā, sakiet: “Tas ir Andrejs, viņš ir lielisks zēns. Viņam ir slimība, ko sauc par autisms, par kuru es jums pastāstīšu. Tad mēs varēsim parunāt par to, kam būtu jāpievērš lielāka uzmanība, lai mēs palīdzētu viens otram atbalstīt Andreju”.

 


Diskusija


20 minūtes

Atskatoties uz jūsu bērnības un jaunības pieredzi:
 

  • Vai jums ir personīga pieredze vai pieredze ģimenē, ar ģimenes locekli, kam ir invaliditāte?
  • Kā invaliditāte ietekmē bērna ar invaliditāti attīstību?
  • Kā bērna invaliditāte ietekmē vecākus un citus bērnus ģimenē?
  • Atskatoties uz šo pieredzi, ko jūs varētu ieteikt, par ko jums un jūsu kolēģiem būtu jāpraktizē jūsu darbā ar bērniem ar invaliditāti? No kā jūs ieteiktu izvairīties?
  • Lūdzu, diskutējiet un izveidojiet sarakstu ar attieksmēm un principiem, kas jums būtu jāievēro jūsu darbā.