Tēmas ievads B: mācīšanās prasmju atbalstīšana ikdienas praksē
Kā jūs varat sniegt bērniem nepieciešamās prasmes, kas nepieciešamas veiksmīgai uzdevumu veikšanai skolā? Ikdienas aktivitātēs, spēlējoties un veidojot attiecības, jūs varat trenēt pamata funkcijas, kas nepieciešamas mācīšanās procesā.
IKDIENAS AKTIVITĀŠU PLĀNS
Ļoti palīdzošs darbam ir ikdienas aktivitāšu plāns ar dažāda veida aktivitātēm. Ja bērniem ir problēmas ar uzmanību, jums jāveido īslaicīgas koncentrēšanās aktivitātes, ar īsām pauzēm pa vidu.
Ja veidojat 20 minūšu aktivitāti, daži no bērniem varēs koncentrēties vien īsu brīdi un pēc 8 minūtes pārtrauks to darīt. Tāpēc labāk ir veidot 8 minūšu aktivitāti un 5 minūšu pauzes.
Pirms veidojat plānu, novērojiet bērnus un mēģiniet pamanīt, cik ilgi viņi spēj noturēt uzmanību uz to, ko viņi dara.
IEROSINĀJUMI AKTIVITĀTĒM
Piedāvājam jums vairākus piemērus aktivitātēm. Lūdzu, padomājiet arī savas idejas, kā varētu atbalstīt prasmju attīstību. Ir ļoti vienkārši iedvesmoties vienam no otra. Jūs varat arī domāt par tradicionālām bērnu rotaļām vai dziesmām jūsu kultūrā, jo liela daļa no tām ir noderīgas, lai trenētu pamata funkcijas:
tradicionālās dejas ietver ķermeņa kontroli, koordināciju, koncentrēšanos, atmiņu, sekošanu mutiskām instrukcijām utt.
Daudzas bērnu tautas dziesmas ietver pirkstu kontrolēšanu dziesmas laikā („Vāru, vāru putriņu, pieci milti katlā, tam došu, tam došu…” utt.)”.
Citas dziesmas ir noderīgas, lai trenētu atmiņu, jo nepieciešams atcerēties pantiņus.
Svarīgākais ir, lai arī kādus praktisku uzdevumus jūs veicat, jūs varat mijiedarboties ar bērnu, lai attīstītu šīs funkcijas.
ATTIECĪBAS PIRMS UZDEVUMA – KONTAKTS PIRMS AKTIVITĀTES
Jūs varat arī izmantot noteikumu, ka attiecību veidošana ir svarīga pirms uzdevuma veikšanas. Piemēram, ja vēlaties radīt bērnā interesi par grāmatu vai rotaļlietu, jūs sākat ar to, ka panākat, ka bērns skatās uz jums, piesaistot viņa uzmanību un liekot viņam justies droši pirms jūs norādiet uz rotaļlietu vai grāmatu. Tādā veidā jūs veidojat mini drošo pamatu, atbalstot pētīšanu un mācīšanos.
Mazi bērni:
Apskatot šo video, jūs redzat, ka aprūpētāja bieži pieskaras bērnam, un to darot, viņa cenšas mudināt bērnu paskatīties uz viņu un pievērst bērna uzmanību, veidojot acu kontaktu. Viņas balss izsaka to, ko viņa jūt un vārdi atbilst sajūtām. Aprūpētāja arī runā par to, kā, viņasprāt, jūtas bērns. Ilgtermiņā tas palīdz bērnam apzināties, kā viņš jūtas un ir spējīgs aprakstīt to citiem.
Bērni, kas jau rāpo un vecāki:
Kad sēžat un runājat ar bērnu (jūs varat notupties uz ceļiem, lai būtu vienā acu augstumā vai sēdēt uz krēsliem), turiet bērna roku vai pieskarieties viņa plecam. Runājiet par to, ko grasāties darīt kopā un kā to izdarīt, un tikai pēc tam sāciet aktivitāti.
Lai arī ko jūs darītu mēģiniet ar katru reizi noturēt bērna interesi nedaudz ilgāk, lai paildzinātu koncentrēšanos.
Piemēram, ēdot, nevis tikai ēdiet, bet varat teikt: “Pamanīji, ka šo gaļas gabalu ir grūti sakost un tas ir nedaudz sāļš? Tev patīk šī garša vai arī nepatīk?”
Vai: “Šī grāmata ir smaga, jūti? Cik daudz krāsas vari atrast šajā zīmējumā? Saskaitīsim tās kopā?”.
Tas arī palīdz bērna spējai pievērst uzmanību tam, ko viņš sajūt un saprot, pat ja tās ir tikai nelielas atšķirības starp lietām (estētikas izjūta).
Šiem uzdevumiem jābūt rotaļīgā un priecīgā garā. Jebkuru no šiem uzdevumiem jūs varat veikt arī kā grupas nodarbību. Mazie bērni var sēdētu uz zemes puslokā apkārt aprūpētājam, dziedāt un imitēt to, ko dara aprūpētājs, skatīties, kamēr aprūpētājs runā par lietu, ko aprūpētājs tur rokās vai vienkārši klausīties pasakas.
Aprūpētājs mēģina palīdzēt visiem bērniem fokusēties un koncentrēties uz to, ko viņš dara. Veicot kādu aktivitāti atkārtoti, aprūpētājs var jautāt: „Vai atceraties, ko mēs darījām pagājušajā reizē? Kurš man varētu pastāstīt ko mēs darījām?”
Atpazīšanai aprūpētājs var bērniem parādīt rotaļlietas, kuras pēc tam paslēpj un ļauj bērniem rāpot apkārt un tās atrast.
Tas palīdz bērniem saprast, ka aprūpētājs eksistē un sniedz drošību, pat, ja aprūpētājs ir ārpus redzesloka.
Aprūpētājs var parādīt priekšmetus, paslēpt tos un lūgt bērniem apskatīt, kā tie izskatās, kāda ir to krāsa, cik tie ir smagi utt., lai stiprinātu atmiņu un atpazīšanu.
Aprūpētājs var paņemt vairākus priekšmetus, nolikt tos uz grīdas un uzdot jautājumus bērniem un ļaut, lai viņi atbild pa vienam tādā veidā mācoties gaidīt savu kārtu: „Vai varat man pateikt, kurš priekšmets ir lielākais un kurš mazākais?” „Vai vari man pateikt, kurš priekšmets ir kantains un kurš apaļš?” „Kurš priekšmets ir mīksts un kurš ir ciets?” „Kā tu domā, kas notiks, ja es šo priekšmetu uzlikšu uz šī priekšmeta?” Tādā veidā aprūpētājs audzina satraukuma toleranci (ir jāgaida sava kārta), paredzēt attiecības starp priekšmetiem (kas notiks, ja vienu priekšmetu uzliks uz otra), kā arī atšķirību starp priekšmetiem (mīksts, ciets, maigs, auksts, silts utt.).
Aprūpētājs par attiecībām var rotaļāties arī ar bērniem: “„Jūs visi tagad esat pie sienas, bet es stāvu šeit. Tas, kurš pie manis atnāks vislēnāk, dabūs balvu!” „Tas, kurš pirmais atnāks pie manis, dabūs balvu!” „Tas, kurš pie manis varēs atnākt atmuguriski, neskatoties pāri plecam, iegūs balvu!” „Tas, kurš pie manis atnāks kā trešais, iegūs balvu!”.
Aprūpētājs var izmantot dažādas mīmikas (ļoti dusmīgs, noskumis, priecīgs, domīgs, raudošs, uzmanīgi klausoties kaut ko), un lūgt bērniem atrast vārdus, lai aprakstītu redzamās izjūtas.
Aprūpētājs var bērniem lūgt, lai viņi uzmin, kā jūtas citi bērni vai par ko viņi domā. Tāpat kā rotaļā „Par kādu dzīvnieku es šobrīd domāju?”. Bērni var jautāt jautājumus, cik dzīvniekam ir kāju, vai tam ir zobi, vai tas dzīvo ūdenī vai uz sauszemes, un aprūpētājs atbild ar „jā” vai „nē”, līdz brīdim, kamēr bērni uzmin dzīvnieku.
DISKUSIJA UN PLĀNS PAMATA MĀCĪŠANĀS PRASMJU ATBALSTĪŠANAI
Diskutējiet 20 minūtes un pieraksties ierosinājumus:
Kā mēs varam izveidot aktivitāšu plānu, kas iekļauj šo prasmju attīstīšanu?
Cik ilgi mūsu bērni spēj koncentrēties šobrīd? Cik ilgām jābūt aktivitātēm un pauzēm, lai pārāk nenogurdinātu bērnus?
Kad bērniem ir pauze, kā mēs varam ļaut brīvi izmantot savu ķermeni (skriet, lekt, šūpoties, bēgt vai citas aktivitātes)?
Kādas aktivitātēs maziem bērniem mēs atceramies no savas bērnības? Kā mēs tās varam izmantot aktivitāšu plānā?
Kādās aktivitātēs mēs varam paildzināt koncentrēšanos?
Kādas aktivitātes var palīdzēt bērniem fokusēties uz personu un priekšmetu, un saprast, uz ko viņiem būtu jāfokusējas, un kas nav svarīgs?
Kādas aktivitātēs var bērniem palīdzēt atpazīt personas un priekšmetus?
Ko mēs varam darīt, lai palīdzētu bērniem saprast atšķirību starp sajūtām (auksts/silts, gaišs/tumšs, mīksts/ciets, sāļš/skābs/salds, smags/viegls, augšā/lejā/uz priekšu/atpakaļ utt.)?
Ko mēs varam darīt, lai apvienotu vārdus un emocijas?
Ko mēs varam darīt, lai liktu bērniem domāt un minēt citu sajūtas un domas.
Ko mēs varam darīt, lai pakāpeniski uzzinātu cik daudz satraukuma un sajūsmas bērns var radīt (gaidīt savu kārtu, gaidīt līdz dzirdi „starts”, lai sāktu skriet utt.)?
PĀRBAUDES PUNKTI IZPRATNEI
Kāpēc bērni, kas atrodas ārpusģimenes aprūpes institūcijās ļoti bieži vēlāk, dzīves laikā, nesaņem izglītību?
Kādas ir mācīšanās pamata funkcijas? Kad un no kā mēs sākam to mācīties?
Kas jums jāņem vērā, veidojot aktivitāšu plānu, saistībā ar laiku?
Kādas ir pamata funkcijas, ko varat vingrināt ikvienā aktivitātē?
Latviešu
