Latviešu
PROFESIONĀLAIS UZDEVUMS: PIEDĀVĀT ILGTERMIŅA SOCIĀLĀS ATTIECĪBAS
Kā profesionālim ir svarīgi ļaut bērniem veidot sociālas attiecības ar aprūpētājiem un darīt to profesionālā veidā. Daži aprūpētāji nogurst, esot emocionāli ar bērniem, citi izvairās kļūt tuvāki, lai pasargātu sevi. Tas ir grūts, bet nepieciešams balanss. Profesionāls aprūpētājs palīdz bērnam veidot piesaistes sajūtu – kā aprakstīts 3. nodarbībā – just kopā ar bērnu, nevis just kā bērns. Aprūpētājs ļauj bērnam veidot personīgu saikni, kamēr pats patur profesionālu skatījumu uz attiecībām.
Kā mēs varam nodrošināt stabilu mājvietu ar tiem pašiem pieaugušajiem aprūpētajiem tik ilgi, kamēr bērns pie mums uzturas?
Kā mēs varam nodrošināt tādas attiecības, kas veicina drošības un aizsargātības sajūtu, un palīdz bērniem mācīties, kādas var būt veselīgas bērnu/pieaugušo attiecības?
KĀ PRAKTIZĒT DROŠA PAMATA „ĢIMENES MODELI”
Lai nodrošinātu bērnam ilgtermiņa aprūpētāja/bērna attiecības, ir jāpārskata tas, kā tiek veidoti darba grafiki un tie jāpārveido, ja nepieciešams. 9. nodarbībā – Droša pamata modelis – jūs diskutējāt par to, kā darba maiņu grafiki var nodrošināt bērnam stabilus aprūpētājus dienas laikā. Iespējams, jūs atkārtoti vēlaties par to padiskutēt, šīs nodarbības beigās. Vai, iespējams, jūs jau esat izveidojuši ietvaru „ģimenei līdzīgai” grupai.
Ka ir nepieciešams, lai veidotu attiecības ilgtermiņā?
Šeit ir daži ierosinājumi un citu pieredze, ko varat pārrunāt, pēc tam, kad būsiet ar tām iepazinušies. Jūs, iespējams, vēlētos, lai šajā diskusijā pievienojas arī institūcijas vadītājs, kad būsiet izveidojuši ieteikumus uzlabojumiem. Lūdzu, izskatiet visus ierosinājumus un izvēlieties tos, kuri, jūsuprāt, ir visnozīmīgākie jums, kā uzdevums līdz nākamajai nodarbībai. Jūs vienmēr varat paskatīties atpakaļ un izmantot vairāk idejas savai attīstībai:
Noderīgs darba modelis, īpaši lielās institūcijās, ir sadalīt darbiniekus komandās tā, lai konkrēta darbinieku grupa veido dienas darba komandu. Šī komanda ir atbildīga par praktisku uzdevumu veikšanu, darbu ar bērnu sociālajām attiecībām, fizisko aprūpi un piesaistes uzvedību konkrētai bērnu grupai. Viņi ir kā „vecāku komanda”, kuru aprūpē ir viena bērnu grupu ilgtermiņā.
Komanda ir atbildīga par ikdienas, iknedēļas un ikmēneša noderīgu aktivitāšu plānošanu, bērnu novērošanu, ziņojumu sagatavošanu ar ieteikumiem kāda veida mājvieta būtu vispiemērotākā bērnam, kad viņš aizies no grupas. Darbinieku komanda ir atbildīga par spēcīgas grupas identitātes sajūtas veidošanu, kā arī draudzības veicināšanu starp bērniem un bērns/aprūpētājs attiecībās.
Mazas grupas (8 un mazāk bērnu) rada telpu intimitātei un personīgām attiecībām. Mazākas grupas ir ievainojamākas, ja kāds no tās aiziet. Lielās grupās (9 un vairāk bērnu) ir lielākā sociālā dažādība, bet mazāka individuāla uzmanība no konkrēta aprūpētāja.
Maziem bērniem, protams, ir nepieciešama mazākas grupas un vairāk aprūpētāju intimitātei un aprūpei, bet vispārīgi, ja uz 6-8 bērniem ir 1-3 aprūpētāji, veidojas samērīgas grupas lielums sociālām vajadzībām. Tas, cik daudz nepieciešami darbinieki, ir atkarīgs no uzdevumiem un apstākļiem.
Tātad institūcijā bērniem būtu jādzīvo ģimenei līdzīgās grupās ar 4-7 citiem bērniem, un dienas laikā grupu var sadalīt dažādu aktivitāšu veikšanai, vai arī visa grupa var būt daļa no kādas lielas kopā sanākšanas (piemēram, visas grupas satiekas, lai ēstu kopīgas vakariņas vai piedalītos sporta aktivitātēs).
Piemēram, 3 grupas, katrā 5-8 bērni var kopīgi ēst vai veikt sportiskas aktivitātes, bet pārējā dienas daļā dzīvot atsevišķi. Ja dažiem bērniem ir nopietnas problēmas, viņi var uzturēties ģimenei līdzīgā grupā kādu laiku, ja viņiem grūtības rada būt lielā grupā. Bet visiem bērniem ir jābūt sajūtai, ka ģimenei līdzīgā grupa ir viņu primārā grupa, viņu drošais pamats.
|
PRIMĀRĀ APRŪPĒTĀJA SISTĒMA
Dzīvojot grupā, ir ļoti svarīgi, ka bērnam ir jābūt attiecībām ar pieaugušo, un ar aprūpētāju (vai dieviem), kuriem ir īpašs uzdevums būt tuvās attiecībās ar konkrētu bērnu. Parasti vienam aprūpētājam ver būt „primārā aprūpētāja” loma, atkarībā no apstākļiem, 2-4 bērniem. Skatoties no bērna perspektīvas, viņam jāpiedzīvo, ka primārais aprūpētājs pieņem visus svarīgos lēmumus par bērnu, palīdz bērnam veidot dienasgrāmatu ar personīgo vēsturi, palīdz un runā ar bērnu konfliktu gadījumā, un palīdz satuvināties ar citiem bērniem. Ja primārajam aprūpētājam uz kādu laiku vai pavisam ir jādodas prom, jāorganizē bērna atvadas no šīs personas un viņš jāiepazīstina ar jauno primāro aprūpētāju. Ja primārais aprūpētājs nav klāt, kāds cits darbinieks reaģē uz bērna vajadzībām un atbild uz jautājumiem, atsaucoties uz primāro aprūpētāju. Piemēram: |
 |
 |
ATBALSTOT PERSONĪGĀS IDENTITĀTES ATTĪSTĪBU
Katram bērnam ir jābūt personīgajai telpai. Maziem bērniem tas var būt kāds īpašs priekšmets, piemēram, rotaļu lācis, kāda rotaļlieta vai varbūt īpašs t-krekls vai kaut kas cits. Aprūpētājs palīdz bērnam nosargāt privāto telpu un personīgos priekšmetus, lai tos nepaņemtu citi bērni. Lai atbalstītu mazo bērnu sevis apzināšanos, pieaugot: spēlējieties ar spoguli, ļaujiet, lai bērns pats dzird savu balsi ierakstā, vai ļaujiet, lai bērns sevi redz kāda īsā video klipā ikdienas aktivitātēs. Tas būs palīdzoši un tādā veidā bērns mācās apzināties sevi un saprast kā viņš ietekmē citus. Katra bērna fotogrāfija var tikt novietota pie viņu gultām vai kādā citā vietā, un zem tām uzrakstīti bērnu vārdi spilgtiem krāsainiem burtiem. Sākot no bērniem, kuri jau rāpo un vecākiem: katram bērnam var būt sava dienasgrāmata. Katru dienu jūs pārrunājat ar bērnu, kas ir noticis, vai par to, kas bērnu interesē, un pierakstāt to, kamēr bērns to vēro. Ja nav nepieciešamie darbinieku vai laika resursi, tā var būt grupas aktivitāte, kuras laikā katrs bērns 3 minūtēs pastāsta par savu dienu. Laiku pa laikam jūs varat nofotografēt bērna aktivitātes un ievietot tās dienasgrāmatā. Jebkāda informācija par bērna radiniekiem tiek pārrunāta un arī piefiksēta dienasgrāmatā. |
“Mēs esam izveidojuši tabulu pie sienas, un tā ļoti labi darbojas. Katram no bērniem ir izveidota atmiņu kaste. Fotogrāfijas, zīmējumu, apavi utt. Tas ir jautri un reizēm skumji.”
Kāda darbinieka stāstītais
30 minūtes
Lūdzu, diskutējiet tikai par tiem jautājumiem, kuri ir būtiski –jūs varat mēģināt, sākot ar šiem jautājumiem:
- Kāds šobrīd ir darbinieku komandu lielums? Kāda šobrīd ir komandas atbildība saistībā ar sociālajām attiecībām ar bērniem?
- Vai mums ir darba grafiks, kas ļauj mums piedāvāt bērniem vienus un tos pašus aprūpētājus dienas laikā ilgā laika periodā?
- Kā mēs varam pielāgot darba grafikus, lai to iespēju robežās panāktu?
- Vai esam gatavi uzticēt konkrētai komandai atbildību un uzdevumus, kas saistīti ar konkrētu bērnu grupu? Pie kā mums jāstrādā, lai to panāktu?
- Vai mums ir primārā aprūpētāja sistēma? Pie kā mums jāstrādā, lai to veidotu un uzlabotu?
- Kā mēs varam (lūdzu, apskatiet sarakstu) pielietot ieteikumus, lai atbalstītu personīgās identitātes attīstību kā mūsu ikdienas rutīnas sastāvdaļu?
- Ar kādām problēmām mēs, iespējams, saskarsimies un kā mēs tās varam paredzēt?